Austrālijas premjerministrs Kevins Rads 13. februārī oficiāli atvainojās aborigēniem par pagātnē nodarītajām netaisnībām, norādot, ka viņš vēlas "no nācijas dvēseles noņemt milzīgu kauna traipu".

Pirmā oficiālā atvainošanās Austrālijas aborigēniem ir būtisks pavērsiens Austrālijas pamatiedzīvotāju un balto kolonistu bieži vien naidpilnajā attiecību vēsturē.
Atvainošanās tika pārraidīta tiešajā ēterā televīzijās, un tūkstošiem cilvēku pulcējās pie milzīgiem ekrāniem lielajās pilsētās, lai to noskatītos.
"Mēs atvainojamies par iepriekšējo parlamentu un valdību likumiem un politikām, kas Austrālijas citiem tautiešiem ir izraisījušas dziļas bēdas, ciešanas un zaudējumus," parlamenta sēdē paziņoja Rads.
Austrālijas parlamenta ēka uz jaunā sasaukuma pirmo sēdi bija pārpildīta, aptuveni 3000 cilvēku klātienē vērojot atvainošanos.
Simtiem aborigēnu atvainošanos skatījās uz milzīgiem ekrāniem ārpus parlamenta ēkas. Daudzi raudāja, klausoties Rada uzrunu.
Daudzi aborigēni bija ceļojuši tūkstošiem kilometru līdz Kanberai, lai klātienē piedzīvotu atvainošanos. Cilvēku pūlī līdzās stāvēja ar māliem noziedušies aborigēni, uzvalkos tērpti baltie, studenti, skolēni un pamatiedzīvotāju cilšu līderi.
Atvainošanās bija daudz plašāka nekā gaidīts, uzraisot emocionālus aplausus, ovācijas un asaras cilvēku pūlī.
"Šis ir mūsu tautai vissvarīgākais brīdis, kāds noticis manas dzīves laikā. Mums tas ir kā Berlīnes mūra krišana," aģentūrai AFP sacīja aborigēnu vīrietis Derils Taunijs. "Tas nāk aptuveni 200 gadus par vēlu, vismaz Rads to ir izdarījis. Aborigēnu tautai tas nozīmē daudz."
Rads atvainojās par "pagātnes pāridarījumiem" pret visiem aborigēniem, ne tikai "nolaupītajām paaudzēm" – aborigēnu bērniem, kuri tika atšķirti no saviem vecākiem.
Laikā no 1910. gada līdz pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem no savām ģimenēm tika nošķirti aptuveni 100 000 bērnu, no kuriem lielākā daļa bija jauktu asiņu. Valdība šo rīcību pamatoja ar apsvērumu, ka aborigēni ir nolemta rase un bērnu glābšana ir humāna alternatīva.
Rads savā uzrunā norādīja no nolaupītajām paaudzēm, bet arī izteica plašāku atvainošanos un vairākkārt lietoja vārdu "piedodiet". Šis vārds aborigēniem kļuva par īpaši simboliski svarīgu, jo iepriekšējais Austrālijas premjerministrs Džons Hovards kategoriski atteicās to izteikt.
"Mēs lūdzam piedošanu par sāpēm, ciešanām un bēdām, kuras piedzīvoja šīs nolaupītās paaudzes, viņu pēcteči un pamestās ģimenes. Mēs lūdzam piedošanu mātēm un tēviem, brāļiem un māsām, par ģimeņu un kopienu izjaukšanu. Mēs lūdzam piedošanu par apvainojumiem un pazemošanu, kas tika vērsti pret šo tautu un kultūru," uzrunā sacīja Rads.
Rads, kurš vēlēšanās pagājušā gada novembrī pārliecinoši sakāva Hovardu, kritizēja iepriekšējo premjerministru par atteikšanos atvainoties 11 gadu laikā, kad viņš atradās pie varas, kaut arī 1997. gadā oficiālā ziņojumā tas tika ieteikts.
"Vairāk nekā desmit gadus no nācijas parlamenta ir nācis akmeņains un spītīgs, un apdullinošs klusums," sacīja Rads, piebilstot, ka pienācis laiks sadziedēt nāciju.
Hovards bija vienīgais dzīvais premjerministrs, kurš neapmeklēja atvainošanās ceremoniju parlamentā. Viņa Liberālā partija, kas tagad atrodas opozīcijā, atbalstīja atvainošanos.
1997. gadā pētījumā tika noskaidrots, ka daudzi no nolaupītās paaudzes bērniem cietuši no ilglaicīgām psiholoģiskām sekām, ko izraisīja vecāku un savas kultūras zaudēšana.
Pētījuma autori ieteica federālajām varasiestādēm atvainoties no ģimenēm nošķirtajām personām un izmaksāt tām kompensācijas.
Tomēr iepriekšējais premjerministrs Džons Hovards, kurš pārstāvēja konservatīvos, abas prasības kategoriski noraidīja, uzsverot, ka viņa vadītā valdība nevar būt atbildīga par kādreizējo amatpersonu rīcību.
No 21 miljona Austrālijas iedzīvotāju tikai aptuveni 470 000 ir aborigēni, kas veido divus procentus no iedzīvotājiem. Tiek uzskatīts, ka pirms 200 gadiem, kad Austrālijā sāka ierasties pirmie baltie kolonisti, kontinentā dzīvoja aptuveni miljons aborigēnu.
Baltie kolonisti padzina pamatiedzīvotājus no viņu zemēm, izjaucot viņu dziļo saikni ar teritorijām, kas ir neatņemama sastāvdaļa aborigēnu sarežģītajā sociālajā sistēmā, kas veidojusies desmitiem tūkstošu gadu laikā.
1967. gadā Austrālijas iedzīvotāji referendumā apstiprināja plānu pirmo reizi vēsturē veikt aborigēnu tautas skaitīšanu. Līdz tam viņi tika klasificēti kā daļa no Austrālijas floras un faunas.