Biedrības «Dzīvnieku brīvība» rīcībā nonākuši sešās Latvijas zvēraudzētavās uzņemti fotoattēli un videomateriāli, kuros redzamas lapsas un ūdeles ar fiziskās un psihiskās veselības problēmām.

Dzīvnieku tiesību aizstāvības biedrībai «Dzīvnieku brīvība» iesūtītajos materiālos redzami šokējoši lapsu un ūdeļu turēšanas apstākļi sešās Latvijas zvēraudzētavās: «Gauja AB», «Baltic Devon Mink», «Onikss AB», «Madona AB», «Lāčplēsis ZF» un «Grobiņa». Dzīvnieki cieš no dažādiem savainojumiem, augoņiem, ielaistām brūcēm, infekcijām un skeleta deformācijām. Kadros redzami novājināti un miruši dzīvnieki krātiņos kopā ar dzīviem dzīvniekiem. Lapsām novērojamas stereotipiskas kustības, skrāpēšanās sprosta režģos, kā arī apātiska uzvedība, kas liecina par psiholoģiskām ciešanām. Nofilmēti arī zvēraudzētavu antisanitārie apstākļi: ekskrementu kaudzes zem sprostiem, netīri sprostu režģi, migas un ūdens trauki.

Apstākļi zvēraudzētavās neatbilst Dzīvnieku aizsardzības likumā noteiktajām prasībām: nav nodrošināti dzīvnieku sugu fizioloģiskajām un etoloģiskajām vajadzībām nepieciešamie apstākļi, nav laikus veikta dzīvnieku veselības aprūpe, nav novērstas savainošanās iespējas un vienlaikus ir vērojamas dzīvnieku ciešanas. Klīnikas “Dzīvnieku veselības centrs” vadītāja veterinārārste Liene Dindone pēc materiālu noskatīšanās norāda uz dzīvnieku fiziskās veselības problēmām un viņu izrādītajām neirožu pazīmēm. Veterinārārste atzīst, ka “psiholoģiskā trauma, savvaļas dzīvniekam dzīvojot mazā būrī, ir tik liela, ka tā izraisa pašsakropļošanos — situāciju, kurā dzīvnieks pats dara sev pāri, jo šādas sāpes palīdz mazināt psiholoģisko stresu, kas ir lielāks par fiziskajām sāpēm. Pašsakropļošanās norāda uz ārkārtīgi lielām psiholoģiskām ciešanām. Tā ir dziļa patoloģija, ko mums grūti izprast, — mēs redzam tikai sekas. Tā ir pat briesmīgāka nekā nograuztās astes un ķepas.”

Biedrības «Dzīvnieku brīvība» pārstāvji norāda, ka zvēraudzētavās nav iespējams nodrošināt dzīvnieku vajadzībām atbilstošus apstākļus, pat ievērojami paaugstinot labturības prasības. Lapsas un ūdeles nav domesticēti dzīvnieki un savvaļā apdzīvo plašas teritorijas. Ūdelēm nepieciešams peldēt ūdenstilpēs, bet lapsām raksturīga alu rakšana. Zvēraudzētavu sprostos dabiska dzīvnieku uzvedība nav iespējama, turklāt dzīvnieku turēšana nebrīvē un nonāvēšana, lai iegūtu kažokādas, nav ētiski attaisnojama.

“Mūsdienu zināšanas skaidri liecina, ka lapsu un ūdeļu audzēšana sprostos nav savietojama ar dzīvnieku etoloģiskajām un fizioloģiskajām vajadzībām,” apgalvo «Dzīvnieku brīvības» priekšsēdētājs Sandris Ādminis. “Dzīvnieku audzēšana un nogalināšana kažokādu ieguvei ir pretrunā ar dzīvnieku aizsardzības pamatprincipu — nekaitēt bez pamatota iemesla. Audzētavu realitātes neatbilstība prasībām ir tikai problēmas virspuse.”

Lai iepazīstinātu sabiedrību ar kažokzvēru audzētavu apstākļiem Latvijā un aicinātu slēgt šo nozari, «Dzīvnieku brīvība» aicina parakstīt sabiedrības iniciatīvu par kažokzvēru audzēšanas aizliegšanu ŠEIT!. Biedrības vietnē iespējams iepazīties ar videokadriem un fotoattēliem no Latvijas audzētavām un ar informāciju par šo nozari.