No amata atkāpies ASV spēku komandieris Tuvajos Austrumos admirālis Viljams Follons, jo nesaskaņas ar ASV prezidentu Džordžu Bušu Irānas jautājumā ir kļuvušas par traucēkli viņa darbam.

"Nesenās ziņas presē, paužot par nevienprātību manos uzskatos un prezidenta politikas mērķos, ir kļuvušas par traucēkli šajā kritiskajā laikā un kaitē ASV centrālās pavēlniecības darbam reģionā," teikts Follona paziņojumā.

"Un kaut arī es neuzskatu, ka mūsu politikas mērķos centrālās pavēlniecības reģionā [Tuvajos Austrumos] būtu kādas atšķirības, vienkāršs pieņēmums, ka tādas pastāv, traucē man efektīvi kalpot Amerikas interesēm šeit," teikts paziņojumā.

Neilgu laiku pēc Follona paziņojuma ASV aizsardzības ministrs Roberts Geitss steidzīgi sasauca preses konferenci, informējot, ka pieņēmis Follona demisiju, atzīstot gan, ka to dara nelabprāt.

Geitss uzsvēra, ka lēmumu par atkāpšanos Follons pieņēmis personīgi un ka viņa un Buša administrācijas uzskatos nav būtisku atšķirību.

Arī ASV prezidents izdeva paziņojumu, slavējot admirāļa vairāk nekā 40 gadus ilgo dienestu, taču izvairoties pieminēt žurnālā "Esquire" publicēto rakstu, kas izraisīja Follona atkāpšanos.

Taču negaidītā Follona atkāpšanās izraisīja kritiku no vadošo demokrātu puses, kas pauda bažas, ka viņš spiests atkāpties savu uzskatu dēļ.

Senāta vairākuma līderis Harijs Rīds Follona atkāpšanos nodēvēja par "kārtējo piemēru tam, ka neatkarība un atklāti un tieši eksperta uzskati šajā administrācijā tiek uzskatīti par nevēlamiem".

Geitss apgalvoja, ka Follona uzskatos par Irānu un Buša administrāciju nav būtisku atšķirību. Jautāts par "Esquire" mājieniem, ka Follona izstumšana no Tuvo Austrumu komandiera amata varētu liecināt par Vašingtonas gatavošanos karam ar Irānu, Geitss apgalvoja, ka "tas vienkārši ir smieklīgi".

"Esquire" žurnālista Tomasa Bārneta apbrīnas pilnajā rakstā Follons raksturots kā "cilvēks starp karu un mieru", piedēvējot viņam saspīlējuma mazināšanu ar Irānu pagājušajā gadā, kamēr Baltais nams virzās uz karu.

"Informēto novērotāji tagad norāda, ka nebūs nekāda pārsteiguma, ja Follons tiks atbrīvots no komandiera amata pirms viņa pilnvaru termiņa beigām nākamā gada pavasarī, iespējams, pat šajā vasarā, lai ieceltu tādu komandieri, ko Baltais nams uzskata par daudz piekāpīgāku," teikts rakstā.

"Ja tas notiks, tas varētu nozīmēt, ka prezidents un viceprezidents gatavojas vēl līdz šā gada beigām sākt militāru kampaņu pret Irānu un nevēlas, lai viņu ceļā stāvētu kāds komandieris."

Follons mediju uzmanību izpelnījās pagājušā gada novembrī, kad Bušs saasināja savus izteikumus pret Irānu. Komandieris toreiz intervijā laikrakstam "Financial Times" norādīja, ka saasinātie minējumi presē par ASV militārajām opcijām ir nelabvēlīgi.

Follona pienākumus pēc viņa aiziešanas mēneša beigās pildīs viņa vietnieks ģenerālleitnants Mārtins Dempsijs.

Pirms ASV spēku komandiera Tuvajos Austrumos komandiera amata Follons bija ASV spēku komandieris Klusā okeāna reģionā, kur viņš koncentrējās uz militāro attiecību uzlabošanu ar Ķīnu.

Viņam ir izcila stratēģa un smalka diplomāta reputācija, kā dēļ Geitss pagājušā gada aprīlī iecēla Follonu par komandieri šajā reģionā, kas ir ierauts divos konfliktos un izjūt aizvien pieaugošu spiedienu no Irānas.

Kā ASV spēku komandieris Tuvajos Austrumos Follons uzraudzīja ASV operācijas 27 valstīs, ieskaitot Irāku un Afganistānu.