20. martā izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe piedalījās Valsts prezidenta Valda Zatlera un Stratēģiskās analīzes komisijas (SAK) rīkotajā diskusijā «Kā mācīsimies Latvijā?», kas notika pirms SAK pētījuma par izglītību Latvijā. Ministre akcentēja Valsts prezidenta, SAK un topošā pētījuma nozīmi Latvijas izglītībā, īpaši pievēršot uzmanību izglītības pakāpju pēctecības stiprināšanai. "Ar šo Valsts prezidenta institūcija turpina demonstrēt patiesu interesi par izglītību, kas palīdzēs mobilizēties arī izglītībā iesaistītajām pusēm, apvienot resursus, lai panāktu tādu izglītības sistēmu, kas gan apmierina katru skolotāju, skolēnu un vecāku, gan nodrošina kopīgu izaugsmes ceļu," uzsvēra ministre.

"Šīs diskusijas nosaukums – «Kā mācīsimies Latvijā?» manī vieš cerības, jo tā nav tikai par mācīšanos skolā, bet par mācīšanos valsts kontekstā, atbildību par izglītību sadalot vairāku ar izglītību saistītu spēlētāju starpā. Tādējādi svaru kausi par atbildību izglītībā kopīgi tiek pārnesti no vainīgo meklēšanas iepriekšējās izglītības pakāpē uz savstarpēju sasaisti un atbildību par pēctecību," teica ministre.

Kā informēja izglītības un zinātnes ministres padomniece komunikācijas jautājumos Agnese Korbe, ministre rosināja diskusijas dalībniekus skatīt mūsdienu izglītību vairs neaprobežojoties ar izpratni par skolu kā par iestādi, bet gan rosināja uz atvērtību un aicināja mācīties, veicinot saliedētību un piederības sajūtu savai valstij. Savukārt saliedētība un atvērtība pavērs izglītībā iesaistīto ceļu uz interesi vienam par otru, kas ir viens no sekmīgas mācīšanās priekšnosacījumiem.

T. Koķe uzteica šīs diskusijas formātu, jo tikai uzklausot un apkopojot dažādu izglītībā iesaistīto grupu viedokļus, iespējams pilnveidot izglītību atbilstoši ikviena indivīda, visas sabiedrības un valsts vajadzībām. Ministre piebilda, ka pilsoniskā audzināšana un pirmsskola ir nesaraujami jēdzieni.

Aicinot tikšanās dalībniekus uz diskusiju un priekšlikumiem par mācīšanos Latvijā, T. Koķe rosināja sniegt priekšlikumus atvērtības veicināšanai – gan skolēniem pret mācībām, gan vecākiem pret skolu, gan darba devējiem pret izglītību. Ministre uzsvēra, ka mūsdienās izglītība kļuvusi par pastāvīgu un patstāvīgu skolēnu zināšanu, vērtību, attieksmju veidošanu, kurā pieaugušajiem ir nozīmīga loma.