22. februārī ASV vēstniecības vadība likusi no Serbijas evakuēties visam pārstāvniecības administratīvi tehniskajam personālam, kā arī diplomātu ģimenes locekļiem. Lēmums par evakuāciju pieņemts dienu pēc huligānu bandas uzbrukuma vēstniecībai. Tā ziņo interneta portāls www.cnn.com un aģentūra «Leta», atsaucoties uz vēstniecības pārstāvi Bilu Venlundu un norādot, ka vēstnieks Kamerūns Munters un darbinieku kodols paliek Belgradā.

www.cnn.com ziņo, ka 22. februārī ASV vēstniecība bija slēgta un pie ēkas visu dienu dežurējuši vairāki policisti.
21. februārī huligāni uzbruka ASV vēstniecības ēkai un aizdedzināja to. Interneta portāls www.cnn.com, citējot augsta ranga ASV diplomātu, norāda, ka šo ēku vēstniecības darbinieki reti izmantojuši un huligāni nav piekļuvuši vēstniecības dokumentiem. Kā ziņo aģentūra «Leta», vēstniecību remontēs, un tā būs atvērta, tikai no 26. februāra.
Kā ziņo «Leta», masu nemieri Serbijas galvaspilsētā Belgradā sākās 21. februārī, protestējot pret Kosovas neatkarības pasludināšanu. Uzbrukumos cieta arī citu valstu – Vācijas, Horvātijas, Turcijas, Beļģijas, Bosnijas un Kanādas – vēstniecības, biroji un automašīnas. Savukārt www.cnn.com ziņo, ka uzbrukts arī «Makdonalda» restorānam un «Nike» veikalam. Uzbrukumos viens cilvēks zaudēja dzīvību, vairāk nekā 150 (to vidū 50 policisti) guva ievainojumus. Apdegušais līķis, kas tika atrasts gruzdošajā ASV vēstniecībā, vēl nav identificēts.
Lai apdzēstu liesmas ASV vēstniecībā, ugunsdzēsēji bija spiesti pieliet ar ūdeni vēstniecības konsulārās daļas pirmo un otro stāvu.
Interneta portāls www.cnn.com citē ASV Valsts departamenta (tas ir, Ārlietu ministrijas) politisko lietu ministra vietnieku R. Nikolasu Bērnsu, norādot, ka nemieru laikā pie ASV vēstniecības Belgradā bijis pārāk maz policistu un citu drošības dienestu vīru, lai gan bijis zināms, ka notiks demonstrācija. "Šādas lietas nedrīkst notikt civilizētā valstī. Amerikas Savienotajās Valstīs tā nenotiek. Tas nenotiek lielākajā daļā pasaules valstu galvaspilsētu. Tātad serbu valdībai nopietni jāapsver atbildība, ko tā uzņēmusies, parakstos Vīnes konvenciju," teicis Bērnss intervijā raidsabiedrībai CNN. Viņš esot serbu premjeram Vojeslavam Koštunicam norādījis, ka viņš personīgi ir atbildīgs par amerikāņu drošību un serbu puse esot apsolījusi rīkoties. "Var saprast emocijas, bet ne vardarbību, un tas serbu valdībai jāiegaumē," sacījis Bērnss.
Kosova pasludināja neatkarību no Serbijas 17. februārī, un līdz 22. februārim to atzinušas vairāk nekā 20 valstis, arī lielākā daļa Rietumu lielvalstu, tostarp Latvija.
Serbija atsaukusi savus vēstniekus uz konsultācijām no visām valstīm, kuras atzinušas tās teritorijā nodibināto "viltus valsti", ziņo aģentūra «Leta».