Pēdējo gadu laikā – no 1999. līdz 2006. gadam – specializētā stacionārā ārstēto pacientu ar hronisku C hepatītu skaits strauji pieaudzis, informēja Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Oskars Šneiders.

1999. gadā ārstēti 240 pacienti ar hronisko C hepatītu, 2000. gadā – 331, 2001. gadā – 523, 2002. gadā – 693, 2003. gadā – 983, 2004. gadā – 1165, 2005. gadā – 927, bet 2006. gadā – 1344.
Šāds pacientu skaita pieaugums lielā mērā saistīts ar to, ka pēdējo sešu gadu laikā ir uzlabojušās hroniska C hepatīta diagnostikas iespējas, norādīja Šneiders.
Lai ierobežotu tādu infekciju izplatīšanos, kuru iemesls saistīts ar pacienta veselības aprūpi, valdība 2006. gada 11. jūlijā izdeva noteikumus par higiēniskā un pretepidēmiskā režīma pamatprasībām ārstniecības iestādē.
Šo prasību pamatā ir piesardzības princips, pieņemot, ka jebkurš pacients var būt infekcijas slimību izraisītāju nēsātājs un tā orgāni, audi, bioloģiskie šķidrumi un atdalījumi tieši vai netieši izplata dzīvus infekcijas slimību izraisītājus iestādē, kas tādējādi, iespējams, ir piesārņota.
Noteikumos izvirzītas pamatprasības veselības aprūpes darbinieku roku apstrādei, cimdu lietošanai, aprīkojuma un medicīnisko ierīču tīrīšanai, dezinfekcijai un sterilizācijai, veļas un gultas piederumiem, darbībām ar atkritumiem, kā arī infekcioza pacienta uzņemšanai, izvietošanai, izolācijai un aprūpei.
Šo pamatprasību ievērošana līdz minimumam samazina infekcijas slimību, to skaitā C hepatīta izplatīšanās risku, un par šo prasību ievērošanu ir atbildīgs ārstniecības iestādes vadītājs. Pamatprasību ievērošanu kontrolē Veselības inspekcija.
2007. gadā 18 veselības aprūpes darbinieki darba vietā inficējušies ar hronisku C hepatītu, informēja Valsts darba inspekcijas (VDI) Sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Sarmīte Bunka-Brilijonka. Inspekcijai nav informācijas, kādā veidā šie 18 veselības aprūpes darbinieki ārstniecības iestādēs inficējušies ar asinīm. Viņa norādīja, ka pērn 21 veselības aprūpes darbinieks guvis arodslimību asins izplatības ceļā. Divas personas inficējušās ar tuberkulozi, viens arodslimību guvis pēc tuberkulozes izslimošanas, bet viena medicīnā strādājoša persona pērn gāja bojā pēc darba laikā gūtās arodslimības.
S. Bunka-Brilijonka norādīja, ka arodslimību skaits veselības aprūpē strādājošo vidū strauji audzis. 2006. gadā tika konstatēti 11 gadījumi, kad ārstniecības iestādes darbinieki inficējās ar asinīm.
Eiropas Parlaments aicina izvērtēt, kādi ir mūsdienu darba vides jaunie riski, un noteikt mērķus konkrētu arodslimību novēršanai. Deputāti arī atkārtoti prasa iesniegt priekšlikumu par mediķu aizsardzību no slimībām, kas izplatās ar asinīm.
Eiropas Savienībā (ES) 2006. gadā nelaimes gadījumos darba vietā un no arodslimībām miruši apmēram 167 000 cilvēku. Ik gadu ap 300 000 darbinieku ES cieš no pastāvīgiem veselības traucējumiem.
Eiropas Parlaments jau iepriekš prasījis grozīt attiecīgo direktīvu, lai mazinātu veselības aprūpes darbinieku risku inficēties ar slimībām, kas izplatās ar asinīm, piemēram, C hepatītu.