8. februārī Tukuma kultūras namā notika rajona labāko sportistu un treneru sumināšanas pasākums «Tukuma sporta laureāts 2007».

Pasākuma organizators Modris Liepiņš informēja, ka pērn labākie noteikti pēc speciālām anketām, kas bija publicētas «Neatkarīgajās Tukuma Ziņās». Šogad, lai objektivitāte būtu lielāka, labākos noteica rajona sporta speciālistu komisija (arī šo rindu autors).

Piešķirot nominācijas, tika vērtēts reālais sportista sasniegums 2007. gadā (vērā tika ņemti sasniegumi starptautiskajā arēnā, Latvijas mērogā, uzrādītie rekordi un rezultāti).

 

Labākā sportiste – Vaira Kumermane

 

Nominācijai «Labākā sportiste» tika izvirzītas vairākas rajonā pazīstamas sportistes: Anita Liepiņa (2. vieta Eiropas čempionātā rogainingā un 1. vieta LR čempionātā maratonā), Antra Valnere (1. vieta LR čempionātā dambretē), Ieva Zunda (1. vieta LR čempionātā 400 m/barjerskrējienā un Prezidenta balvas izcīņā, kur I. Zunda par augstvērtīgāko rezultātu ieguva Valsts prezidenta galveno kausu), Anete Horelika (Latvijas «U-20» basketbola izlases spēlētāja), Ilze Blanka (1. vieta LR čempionātā šaušanā, starts LR izlasē) un Vaira Kumermane (1. vieta LR čempionātā vesera mešanā un Prezidenta balvas izcīņā, kā arī jauns LR rekords šajā vieglatlētikas disciplīnā).

Vissīvākā konkurence izvērtās starp divām vieglatlētēm – vairākkārtējo Latvijas rekordisti V. Kumermani un barjerskrējēju I. Zundu, kas joprojām cer startēt Pekinas olimpiādē šovasar. Ar minimālu pārsvaru nomināciju «Labākā sportiste» ieguva V. Kumermane.

 

Labākais sportists – Jevgeņijs Kosmačovs

 

Nominācijai «Labākais sportists» tika izvirzīti septiņi cilvēki: Andris Rūdulis (1. vieta LR čempionātā pauerliftingā), Kristaps Blanks (regulāri spēlē LR futbola «U-21» izlasē un virslīgā), Modris Liepiņš (1. vieta LR čempionātā maratonā), Mareks Lavrinovičs (Baltijas čempions karatē-kjokušinkai), Sandris Cīrulis (panākumi sporta deju sacensībās LR mērogā), Jānis Ozols (1. vieta Latvijas čempionātā riteņbraukšanā mauntinbaikiem, tautas klasē) un Jevgeņijs Kosmačovs (LR futbola čempionāta divkārtējais zelta medaļas ieguvējs, startējot FK «Ventspils» sastāvā, un «U-21» izlases dalībnieks).

Nomināciju ieguva J. Kosmačovs, kas tiek uzskatīts par vienu no perspektīvākajiem pussargiem valstī.

 

Jaunie sportisti

 

Nomināciju «Labākā jaunā sportiste» ieguva Kandavas basketboliste Ilze Gotfrīda, kas ir LR «U-16» basketbola izlases dalībniece. Viņa apsteidza nominācijai izvirzītās vieglatlētes Lauru Ozolu (1. vieta Baltijas čempionātā tāllēkšanā un 2. vieta LR čempionātā) un Ievu Bļusinu (LR jaunatnes izlases dalībniece un 1. vietas ieguvēja LR jaunatnes čempionātā 60 m skrējienā), Esteri Bērzu (1. vieta LR čempionātā burāšanā) un Intu Korfu (rezultatīvākā basketboliste LR 1. līgas sieviešu čempionātā).

Par «Labāko jauno sportistu» atzīts Kandavas šķēpa metējs Edgars Rūtiņš (1. vieta Eiropas jaunatnes olimpiādē un 3. vieta pasaules jaunatnes čempionātā), ko uzskata par olimpiskā čempiona Jāņa Lūša sportisko tradīciju turpinātāju. E. Rūtiņš apsteidza ne mazāk talantīgos vienaudžus: tukumnieku Mārtiņu Dakšu (2. vieta Eiropas jaunatnes olimpiādē), Guntaru Strāķi un Antonu Vilciņu (abi kandavnieki ir 3. vietas ieguvēji Eiropas «U-18» basketbola čempionātā, kur pārstāvēja Latvijas izlasi) un vieglatlētu Jāni Jermaku (1. vieta LR junioru čempionātā).

 

Labākie seniori

 

Nomināciju «Labākā seniore» pārliecinoši ieguva Tukuma vieglatlēte Laila Kuriloviča, kas 2007. gadā kļuva par pasaules un Eiropas senioru čempioni trīssoļlēkšanā. L. Kuriloviča apsteidza soļotāju Baibu Račuku (3. vieta LR čempionātā 20 km distancē un 1. vieta veterānu spēlēs 3 km distancē), Gunu Horeliku (1. vieta veterānu sporta spēlēs basketbolā), galda tenisisti Austru Birznieci (3. vieta LR veterānu sporta spēlēs) un volejbolisti Andromedu Bērziņu (3. vieta LR veterānu sporta spēlēs).

Nomināciju «Labākais seniors» ieguva soļotājs Modris Liepiņš (1. vieta LR čempionātā maratonā profesionāļiem un 1. vieta LR senioru spēlēs). Viņš apsteidza orientieristu Ģirtu Mami (1. vieta LR čempionātā), soļotāju Madaru Breidi (2. vieta LR veterānu spēlēs un 4. vieta pasaules un Eiropas čempionātā veterāniem), Māri Austrumu (līderis florbola senioru komandā) un Pēteri Meiju (līderis vīriešu basketbolā senioriem).

 

Labākais tehniskajos sporta veidos

 

Pirmo gadu tika sveikti labākie tehniskajos sporta veidos. Par labāko tika atzīts Tukuma bagija meistars Armands Hohfelds (2. vieta Baltijas čempionātā). Viņš apsteidza Aivi Egli (4. vieta LR autorallija čempionātā un 3. vieta Ziemeļvalstu zonas rallija čempionātā) un Vilni Jenču (4. vieta LR čempionātā enduro senioriem).

Nomināciju «Labākais jaunais sportists tehniskajos veidos» ieguva lidmodelists Artis Kiršteins (1. vieta pasaules kausa izcīņā). Viņš apsteidza divus enduro braucējus – Kristiānu Evarsonu (18. vieta Eiropas čempionātā un 4. vieta LR čempionātā) un Miku Zanbergu (3. vieta LR čempionātā).

 

Labākais treneris – Aldis Čākurs

 

Nomināciju «Labākais treneris» ieguva Aldis Čākurs (vieglatlētika). Viņš apsteidza Artjomu Grudcinu, Sergeju Kovaļovu (abi – futbols), Jāni Sproģi (lidmodelisms), Ivaru Bambi un Daci Aumali (abi – basketbols).

 

Labākā komanda – «Irlava/Telms»

 

Nomināciju «Labākā sporta spēļu komanda» ieguva «Irlava/Telms» florbolisti, kas veiksmīgi spēlē LR 1. līgas čempionātā un reāli pretendē uz vietu LR čempionātā virslīgā. Florbolisti apsteidza futbola klubu «Tukums 2000/TSS» (11. vieta LR 1. līgas čempionātā), sieviešu basketbola komandu «Tukums» (LR 1. līgas čempionāta dalībnieces), vīriešu basketbola komandu «Kandava» (Latvijas Amatieru līgas dalībnieki) un hokeja klubu «Tukums» (spēlē Baltijas hokeja līgā).

 

Redakcijas speciālbalvas – abonementi

 

«Neatkarīgās Tukuma Ziņas» savas speciālbalvas – laikraksta abonementus – piešķīra trim cilvēkiem: hokeja trenerim Andrim Bartkevičam – pateicoties viņam, Tukuma zēni valsts čempionātā izcīnījuši pirmās uzvaras, viņš arī dibināja Tukuma bendija komandu, kas 2007./2008. gada sezonā debitēja LR čempionātā; futbola trenerei Inesei Svikšai, kas arī pati devās futbola laukumā; vieglatlētikas trenerim Mārtiņam Šķietniekam – par mūža ieguldījumu jauno vieglatlētu sagatavošanā.

 

Dzelzs vīrs – Mārtiņš Šķietnieks

 

E. Birznieka-Upīša pamatskola un Tukuma Sporta skola Mārtiņam Šķietniekam ir pirmā un vienīgā darba vieta. 16. septembrī apritēs puse gadsimta, kura laikā viņš sagatavojis neskaitāmus augstas klases sportistus. Cik īsti, treneris pats nav skaitījis. Augstākais audzēkņu sasniegums, viņaprāt, esot tukumnieces Sandras Leiškalnes uzvara PSRS čempionātā šķēpa mešanā.

Pēc fizkultūras institūta M. Šķietnieks bijis norīkots darbā Bulduru tehnikumā, bet prahvosts Nils Grasis pa blatu aizsteidzies priekšā, un Šķietniekam nācies sākt strādāt Tukumā. Viņš ir jūrmalnieks, un Tukums taču tuvāk nekā kāda nomale Latgalē.

Sporta zālīte Upīšskolā vēl šodien ir tā pati, kāda bija pirms 50 gadiem. Lai gan toreiz līdzās zālei nav bijusi ne bibliotēka, ne ķīmijas kabinets. M. Šķietnieks ar puišiem zāles vienā galā izzāģējis grīdā iepuvušos dēļus, sanesis smiltis. Un – tāllēkšanas bedre gatava. Durvis vaļā, un, ieskrienoties no tālākās pagraba sienas, spicākie lēkuši tālāk par sešiem metriem. Sporta skolas interesēs gaitenī noliktas trīs barjeras, un sportisti trenējās.

Līdztekus darbam skolās M. Šķietnieks arī pats sportoja. Pirmajās «Vārpas» sporta spēlēs 1959. gadā 110 m barjerskrējienā M. Šķietnieks dabūja sudrabu, bet 1960. gadā Limbažos pirmais nonāca finišā. Šķietnieks šķendējas, ka reiz Minskā būtu vinnējis Vissavienības mačos. Bet pēc starta šāviena viņam licies, ka bijis falšstarts un visi tiks atsaukti, bet – nekā. Skrējis kā velna plosīts, bet uzvara tomēr vējā. Tagad gan vairs tā īsti netrenējas. Fiziskais bija sakrāts, skrienot, lecot, boksējoties un spēlējot regbiju. Dienu dienā kopā ar audzēkņiem paskraida.

Vaicājām, kālab M. Šķietnieks pārsvarā trenē metējus, ja pats ir skrējējs un lēcējs. "Zini, mazāk laukuma nepieciešams. To tur, nolejā pie dzelzceļa, pats kopā ar skolēnu palīdzību dabūju gatavu. Nu, kāda tur skriešana?! Ziemā vieglāk trenēt metējus, un ar tiem var vieglāk tikt spicē. It īpaši ar šķēpu. Tas pie mums ir topā. M. Grinšteina sarakstītajā grāmatā par sportu Tukumā manis trenētie aptverti 30 lappusēs," teic M. Šķietnieks.

Todien, kad bildējāmies, M. Šķietnieks trenēja 5. un 6. klases skolēnu iesācēju grupiņu. Vēl visi vienā maisā, bet jau skaidri varot redzēt, uz kādu disciplīnu kuram vaigs: kurš skries, lēks, metīs, kurš – spēlēs futbolu.

Labie laiki bijuši tad, kad Upīšos bija vidusskola. Nebija ne Tumes, ne Džūkstes, ne Slampes. No laukiem nākot tīrradņi. Tiem allaž bijis krampis iekšā. Katru gadu Šķietniekam pa trīs līdz pieci startē republikas izlasē. Trenera acs piešauta: "Es labi redzu, kas un kā, un tā ir patiesība – kas piedzimis, lai rāpotu, tas nelidos, un sveiki! Ja nav, tad arī nekad nebūs iekšā!"

Šķietnieks rādīja savas jaunības bildes: "Lūk, kāda man tur ir vēdera presīte! Pie zviedru sienas 30 reizes kājas pacēlu pie griestiem. Un šodien? Kāda starpība – īsti vīri neliecas…"

***

Plašāku aprakstu par sportistu balli lasiet 12. februārī NTZ «Sporta lapā» un portālā www.ntz.lv.