Baltijas reģionā pieaug interese par atjaunojamo energoresursu izmantošanu, kas atsaucas arī uz apdrošinātājiem, lūdzot apdrošināt siltumsūkņus, saules kolektorus un citas modernās iekārtas. To izjūt arī  apdrošināšanas kompānijas «Balta» (RSA Grupa) māsas kompānija Lietuvā «Lietuvos Draudimas». Kaimiņvalsts dati liecina, ka šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2011. gadu, 3x pieaudzis elektroenerģijas ražotāju skaits, kuri izmanto saules enerģiju. Šādu iekārtu apdrošināšana ir neatsverama, jo esošie gadījumi Latvijā norāda, ka atjaunojamo energoresursu uzņēmumiem iespējamie bojājumi vienā nelaimē parasti pārsniedz 10 000 latu.

Kā norāda Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes 2011. gada dati, tad 2,1% no Latvijā saražotās elektroenerģijas tika saražota mazajās hidroelektrostacijās un vēja elektrostacijās, savukārt 2% tika saražoti biomasas un biogāzes elektrostacijās. Turklāt saražotās elektroenerģijas apjoms kopš 2010. gada ir teju dubultojies. Tāpēc atšķirībā no Lietuvas, kura biežāk izmanto saules enerģiju, Latvijā daudz izplatītākas ir mazās hidroelektrostacijas un vēja elektrostacijas. To īpašnieki vēlas rūpēties par saviem ieguldījumiem, izvēloties apdrošināt savu īpašumu. Apdrošināto klientu skaita ziņā vērojama stabilitāte, un šī gada deviņos mēnešos apdrošināšanas polišu skaits sasniedzis pērnā gada līmeni.

Atjaunojamo energoresursu bizness uzņēmējiem prasa ievērojamas sākotnējās investīcijas, un bojājumu gadījumā zaudējumi var būt ievērojami. Latvijā un arī citur pasaulē atjaunojamos energoresursu izmantošana pieaug ne tikai uzņēmumos, bet arī mājsaimniecībās. Mājokļa apsildīšanai jau sen izmanto malkas apkuri, bet mūsdienās arvien populārāki kļūst tādi risinājumi kā siltumsūkņi, biogranulu, šķeldas vai salmu biomasas katli. Tāpat mājsaimniecības sāk izmantot saules kolektoru sistēmas. Ņemot vērā Eiropas Savienības piešķirto līdzfinansējumu atjaunojamo energoresursu izmantošanā, šādu modernu iekārtu skaits turpina pieaugt.

Ir bijis gadījums, kad mazai hidroelektrostacijai apdrošināšanas gadījumā kompensēja teju 11 000 latu. Savukārt šogad kādai biogāzes ražotnei radās cauruļu sistēmas bojājumi un tiek kārtots atlīdzību process, taču, pateicoties apdrošināšanai, uzņēmējam ir drošības sajūta, jo polises segums sasniedz 50 000 latu.

Ne mazāk svarīgi ir saņemt apdrošināšanas atlīdzību par zaudējumiem, kas rodas nesaražotās elektroenerģijas dēļ un šādiem gadījumiem ir paredzēta uzņēmējdarbības pārtraukšanas apdrošināšana. Ir bijuši r negadījums biogāzes elektrostacijā, kur īpašumam radītie zaudējumi bija tikai daži tūkstoši latu, savukārt zaudējumi nesaražotās elektroenerģijas dēļ bija vairāk nekā 50 000 latu. Savukārt apdrošināšanas prēmija ir atkarīga no objekta tipa, vērtības, iekārtas jaudas, ražotāja, garantijas un drošības pasākumiem objektā un citiem parametriem, kā arī no izvēlēto risku seguma.

Savukārt kaimiņvalsts apdrošinātāja «Lietuvos Draudimas» dati par atjaunojamiem energoresursiem šā gada deviņos mēnešos rāda, ka, salīdzinot ar 2011. gadu, būtiski pieaudzis elektroenerģijas ražotāju skaits. Deviņos mēnešos izdotas 626 brīvatļaujas elektroenerģijas ražošanai, taču 2011. gadā tikušas piešķirtas vien 189. Savukārt elektroenerģijas tīklam piegādātās elektrības apjomi Lietuvā pieauguši 17 reizes. Pašlaik Lietuvā darbojas 82 uzņēmumi, kuri elektroenerģijas ražošanā izmanto saules enerģiju. Salīdzinājumam Latvija šajā jomā ir soli aiz kaimiņvalsts, jo pie mums pēc saules enerģijas jomā strādājošo uzņēmumu asociācijas «Saules biedrība» datiem šādu komersantu skaits ir 10 līdz 15. Tie ir uzņēmumi, kuri savā darbībā saules enerģiju izmanto pastāvīgi.