Aizupes muižā un tās apkārtnē viss šķiet pelēks. Muižas priekšā izrakts dīķis – arī tas šķiet pelēks. Bet gan jau – daba sazaļos, saulīte uzspīdēs un būs tā nekas. Ēkās, kurās savulaik dzīvoja Aizupes meža tehnikuma pedagogi un audzēkņi, patlaban tajās mitinās kādas piecas ģimenes.

Vijai Ulmanei te patīk, un viņa negrasās pārcelties pie dēla vai kur citur. Šai pusē viņa dzimusi, bērnību pavadījusi – Aizupe viņai mīļa. Veikala sen vairs nav; ja spēks ir, aizstaigā līdz veikalam Vānē vai sarunā ar kādu kaimiņu, lai aizved. Ne Tukumā, ne arī Kandavā viņai neesot, ko meklēt, arī dēls itin bieži apciemojot.

Kundze pavalodo ar kaimiņieni, iegrimst domās par savu mīļo vietu Variebu – tur Ulmanes kundze skolā mācījusies, uz ballēm gājusi. Vecāki strādājuši pienotavā. Un tad viņa kādā zaļumballē ieraudzījusi savu vienīgo – Pēteri Ulmani.