2014. gadā plānots pārcelt divas darba dienas – piektdienu, 2. maiju, plānots pārcelt uz sestdienu, 17. maiju, un pirmdienu, 17. novembri, uz sestdienu, 22. novembri, tādējādi elastīgāk organizējot darba laika norisi no valsts budžeta finansētajās iestādēs, rosina Labklājības ministrija (LM).

LM uzsver, ka 2. maija pārcelšana uz 17. maiju būs efektīvāka nekā uz 3. vai 10. maiju, jo saskaņā ar likuma «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām» 1. pantu maijā svētku dienas ir gan 4. maijs – Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena –, gan maija otrā svētdiena – Mātes diena. Šādi 2014. gada maijā būs saglabātas paredzētās brīvdienas, tādējādi nodrošinot ģimenēm iespēju sagatavoties svētkiem un pavadīt vairāk laika ar saviem tuviniekiem gan Mātes dienā, gan Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas dienā.

Minētās izmaiņas attieksies uz tiem darbiniekiem, kuri strādā no valsts budžeta finansētajās iestādēs un kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Vienlaikus visas pašvaldības, komersanti un organizācijas, nosakot darba un atpūtas laiku, ir aicinātas ievērot attiecīgās darba dienas pārcelšanu.

Iepriekšminēto paredz LM sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts Par darba dienu pārcelšanu 2014. gadā, kas ceturtdien, 18. aprīlī, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām, Nacionālo trīspusējo sadarbības padomi un jāapstiprina valdībā.

Šāds rīkojums jāizdod saskaņā ar Darba likuma 133. panta 4. daļu. Tas paredz, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. No valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojumu par darba dienas pārcelšanu izdod par nākamo gadu ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. jūlijam.

Atgādinām, ka saskaņā ar Darba likumu darba laiks ir laika posms no darba sākuma līdz beigām, kura ietvaros darbinieks veic darbu un atrodas darba devēja rīcībā, izņemot pārtraukumus darbā. Darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks – 40 stundas.

Darba laika sākumu un beigas nosaka darba kārtības noteikumos, maiņas grafikos vai darba līgumā. Ja darba devējs vienu darba dienu, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, nosaka par brīvdienu un pārceļ to uz sestdienu tajā pašā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros, darba dienas pārcelšanas gadījumā minētais darbs nav uzskatāms par virsstundu darbu. Nedēļas atpūtas laika ilgums pārcelšanas gadījumā nedrīkst būt īsāks par 35 stundām pēc kārtas.

Darba likuma 133. panta piektajā daļā ir paredzēta iespēja uzskatīt pārcelto darba dienu par darbinieka ikgadējā atvaļinājuma dienu vai, vienojoties ar darba devēju, atstrādāt to citā laikā, ja darbinieks savas reliģiskās pārliecības vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar ierasties darbā pārceltajā dienā.