No 2013. gada 1. janvāra garantētais minimālais ienākumu līmenis (GMI) vienam cilvēkam būs noteikts – 35 lati mēnesī, informē Labklājības ministrija (LM).

Vienlaikus pašvaldības domei būs tiesības noteikt augstāku GMI līmeni dažādām iedzīvotāju grupām, piemēram, bērniem, vecuma un invaliditātes pensiju saņēmējiem, kā arī pirmspensijas vecuma cilvēkiem u.c. Tā maksimālais līmenis plānots līdz 90 latiem.

LM uzsver, ka līdz 2012.gada 31.decembrim piešķirtais GMI pabalsts netiks pārrēķināts.

To paredz otrdien, 18.decembrī, valdībā apstiprinātie Ministru kabineta Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni. Atgādinām, ka 2012.gada 27.septembrī sarunās par 2013.gada valsts budžetu valdība un Latvijas Pašvaldību savienība vienojās noteikt GMI līmeni 35 latu apmērā.

GMI pabalstu izmaksu nodrošināšanai 2013.gadā kopējais finansējums plānots 15, 45 milj. latu apmērā, t.sk. pašvaldībās 14, 52 milj. latu un LM līdzfinansējums 937, 3 tūkst. latu apmērā par pašvaldību izlietotajiem līdzekļiem GMI pabalsta izmaksām līdz 2012.gada 31.decembrim.

No 2013.gada 1.janvāra paredzēts pārtraukt līdzfinansējuma piešķiršanu pašvaldībām un saglabāt pirms Sociālās drošības tīkla stratēģijas īstenošanas uzsākšanas noteikto sociālās palīdzības pabalstu finansēšanas principu. Tas nozīmē, ka pabalstus pilnībā finansēs no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

GMI pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp Ministru kabineta vai pašvaldības domes noteikto GMI līmeni katram ģimenes loceklim un trūcīgas ģimenes (personas) kopējiem ienākumiem. GMI pabalsta vidējais apmērs 2011.gadā cilvēkam bija 25 lati mēnesī. Ja pašvaldības izmantos tām dotās tiesības noteikt augstāku GMI līmeni, tad pastāv iespēja, ka pabalsta vidējais apmērs varētu saglabāties iepriekšējā apmērā vai pat pieaugt.

GMI pabalsts ir viena no sastāvdaļām pašvaldības sociālās palīdzības sistēmā iedzīvotāju pamatvajadzību (ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe un obligātā izglītība) nodrošināšanai, jo trūcīgām ģimenēm ļoti svarīgs ir arī dzīvokļa pabalsts. GMI pabalsts paredzēts pārtikas nodrošināšanai un katra pašvaldība var izveidot savu sociālās palīdzības sistēmu pārtikas nodrošināšanai trūcīgām ģimenēm un personām, turklāt, jāņem vērā, ka pilsētā un laukos šī sistēma var atšķirties.

LM uzsver, ka turpmāk par galveno darbības virzienu uzskatāma nepieciešamība saskaņot rīcības starp pašvaldību sociālajiem dienestiem, Nodarbinātības valsts aģentūras filiālēm, lai veicinātu cilvēku, kuriem nav darba, atgriešanos darba tirgū. To pierāda skaitļi, jo 2011.gadā 50,5 tūkst. cilvēki jeb 41,4% no GMI pabalsta saņēmējiem bija nestrādājoši cilvēki darbspējas vecumā. Kopumā 2011.gadā GMI pabalstu saņēma 121,8 tūkst. cilvēki jeb 40,5% no kopējā pašvaldību sociālās palīdzības pabalstu saņēmēju skaita.

2013.gadā paredzēts ieviest divus jaunus aktīvās nodarbinātības pasākumus – komersantu nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšana «Darbs Latvijā» un atbalsts bezdarbniekiem ar atkarības problēmām. Atbalsta mērķis ir sekmēt iedzīvotāju palikšanu Latvijā, sniedzot iespēju strādāt pēc iespējas tuvāk savai dzīvesvietai, nevis kļūt par ilgstošo bezdarbnieku un GMI pabalsta saņēmēju.