Piektdien, 6. februārī, vēsturniekam un sabiedriskajam darbiniekam, bijušajam Latvijas Izglītības un Zinātnes ministram Jurim Celmiņam aprit 65. Pirms apaļās jubilejas aicinājām viņu uz sarunu – pakavēties atmiņās un parunāt arī par šodienu. Zinot, ka J. Celmiņš nāk no Talsu puses, bet savulaik beidzis Irlavas neklātienes vidusskolu un Irlavā strādājis par skolotāju, ar to arī aizsākām sarunu – vai irlavnieki viņu var uzskatīt par novadnieku?…

Juris Celmiņš: – Visa mana jaunība bijusi viens piedzīvojumu mudžeklis. Esmu aizsācis rakstīt blogu «Laikazobs» un visu jau atstāstīt nevaru – tur ir apmēram 40 rakstu; lielākā daļa no tiem – autobiogrāfiski par manu bērnību un jaunību; esmu nonācis līdz studiju gadiem un tur apstājies. Tur esmu aprakstījis dzīves periodu Talsos – tas bija interesants, jo faktiski nonācu līdz diezgan kritiskai situācijai – stāvoklim, ka varēju strādāt tikai kolhozā «Kurzeme» par traktoristu un turklāt man bija jābūt par sūdu vedēju… Tas manī radīja tādu niknumu, ka vienlaicīgi mācījos trijās mācību iestādēs – Kandavas tehnikumā un vidusskolā neklātienē, lai gan nebiju vēl pabeidzis Zūru profesionāli tehnisko skolu (skaitījos praktikants tajā laikā). Interesanti, ka toreiz Kandavas vidusskolas neklātienes nodaļa, ko vadīja skolotājs Jakovļevs, skaitījās Irlavas vidusskolas filiāle. Esmu beidzis Irlavas vidusskolu, kaut gan Irlavā ne reizi pat nebiju bijis.

Tā ar Irlavas neklātienes vidusskolas atestātu iestājos Latvijas universitātē, pabeidzu to un pēc sadales tiku norīkots uz Tukumu, jo pats prasījos uz Tukumu. Bet Tukumā tajā laikā brīvas vēstures skolotāja vietas nebija – man bija gadu jāpagaida, kamēr skolotāja Mierkalne aiziet pensijā (tad vieta atbrīvotos E. Birznieka-Upīša astoņgadīgajā skolā), un, lūk, šajā laikā devos strādāt uz Irlavu. Vēl viena likten’s ironija – Irlavā mani sagaidīja mana Dursupes septiņgadīgās skolas 1. klases audzinātāja, skolotāja Kulmane… Viņa bija aizdevusies strādāt uz Irlavu un vasarā, kamēr skolas direktors Švāns bija atvaļinājumā, viņu aizvietoja skolotāja Kulmane. Tā mani darbā pirmoreiz pieņēma mana 1. klases audzinātāja…

Tālāk lasiet laikraksta piektdienas, 6. februāra, numurā ŠEIT!