Augustā izskanējušajā Kultūras un mākslas festivālā radoši izpaudās vēl kāds izbijis tukumnieks – Osvalds Zāgs, kurš teātra studijas «Brīvā versija» izrādē spēlēja tēvoci Vaņu. Lomas iestudēšanai Osvalds atvēlēja savu atvaļinājumu, tāpēc, protams, vispirms parunājām par to, kā ir būt latvietim svešumā; sarunā piedalījās arī studijas režisors Ilgonis Škāns.

Osvalds Zāgs:

– Esmu tukumnieks un mācījies šeit skolā, taču pirmoreiz no Tukuma aizbraucu 1994. gadā – kā smejies, studēt uz universitāti, taču pēc laika iedomājos, ka savus spēkus un prasmes varētu izmantot kur citur. Nu jau piecus gadus neesmu Latvijā, un ir okey! «Brīvajā versijā» esmu no 1992. gada – veca mīlestība nerūs, tāpēc pērnvasar Ilgonis ierosināja spēlēt monoizrādē pēc Čehova lugas «Tēvocis Vaņa» motīviem. Kāpēc ne!? Nobriedis esmu – vecums un īstie gadi, jo izrāde ir par sapņiem un ilūzijām, un cilvēkiem, kam tie nobrūk.

– Vai vari atklāt, ko studēji?

– Politoloģiju. Pēc kāda laika sapratu, ka tas nav mans lauciņš. Tas ir pats drausmīgākais. Raiņos kādu brīdi biju skolas prezidents un klases vecākais; tiktāl aktīvists, ka, ja skolotājs kavēja stundu, tad gāju un meklēju skolotāju, lai stunda notiktu. Klases biedri mani neieredzēja, un – ko tādam studēt? Protams, politoloģiju. Bet aplauzos gana ātri. Joprojām nesaprotu, kāpēc lietas, ko var pateikt pāris vārdos, politoloģijas grāmatās jāapraksta teikumā ar 40 vārdiem… Ar trim akadēmiskajiem gadiem studijas kaut kā tomēr nolauzu – beidzu 2001. gadā…

Interviju lasiet laikraksta piektdienas, 13. septembra, numurā ŠEIT!