20. jūnijā, Engures novada «Rūšos» Tukuma invalīdu dienas centrs «Saime» svinēja Līgo svētkus un kopā ar folkloras kopu «Milzkalnieki» piedalījās Saulgriežu rituālā. Visi centra klienti un darbinieki svētkiem bija gatavojušies – rotājušies ar magonēm, rudzupuķēm, margrietiņām, smilgām un citām zālēm, pinuši vainagus un cepuši plātsmaizes cienastam.

Savukārt «Rūšu» ugunskura vieta par godu šim notikumam bija izpušķota ar ozollapu vītni un ziediem, blakus ugunskuram noliktas ziedošanai paredzētās lietas. Kad bija nodziedātājas dziesmas par godu šai sētai, tika aizdegta un apdziedātāja Jāņu uguns, tai tika atdoti pērnie jāņzālu vainagi. Un pēc tam bija pienākusi kārta ziedošanai. Ar vārdiem «Lai top!» paši pirmie ugunij tika doti graudi – pārtikšanai, tad ozola zariņš – spēkam un pīlādža zariņš – veselībai. «Milzkalnieki» rosināja ugunskuram ziedot arī rozi – krāšņumam un sirdij. Un tad visi kopā nodziedāja turpat netālajās «Brūveļu» mājās pierakstīto Jāņu dziesmu «Sagājāsi Jāņa bērni, sadevāsi rociņāsi».

Rituāla laikā «Milzkalnieku» dziedātāja Līga Cvetkova aicināja uz saulgriežu zīlējumu – no dažādu zariņu pušķa katrs ar aizvērtām acīm izvēlējās vienu un atbilstoši kokam vai krūmam raksturīgajām īpašībām, to izlēma paturēt vai iemest ugunī. Zaru pušķī bija vīnstīga, kam vajadzīgs atbalsts, apse, kas aug liesā zemē, jasmīns, kas sola vieglumu, izturīgais pīlādzis un pamatīgais ozols, bārbele ar strīdiem un asumiem, liepa – sievišķā spēka simbols un vēl citi augi.

Rituāla laikā tā dalībnieki vēl izdziedāja daudz Līgo dziesmu, izgāja rotaļās un pateicās dabai par to, ka viss izdevies. Un tad bija klāt brīdis cienāties ar to, ko Dievs devis un paši sarūpējuši. Jāpiebilst, ugunskura izdegušās oglītes, kad atdzisušas, jāietin dadža lapā, jānes mājās un jāglabā līdz nākamajam gadam – tās noder mošķu atbaidīšanai un vēdera sāpēm.