Pagājušās ceturtdienas rītā, 10. oktobrī, kādu kandavnieci viņas sētā sagaidīja pavisam nepatīkams pārsteigums. Ieminot pēdas uzrušinātajās dobēs, te, visticamāk, plosījies kāds savā vaļā palaists kaimiņu suns, kurš šajā negaidītājā apciemojuma reizē nav saudzējis kundzes lopiņus – līdz nāvei saplosījis kazu un jauno āzīti. Lopiņu saimniece Vera Murāne asarām acīs stāsta – septiņu gadu laikā, kopš viņa pārvākusies uz dzīvošanu šajā pusē, tā jau ir 13. saplosītā kaza, neskaitot mājputnus un trušus, kas laika gaitā arī ņēmuši nelabu galu kāda plēsoņas zobos…

“Kādam varbūt patīk kāmīši, citam mīļi ir suņi, kaķi, bet man – kaziņas. Var jau būt, ka ar visiem šiem notikumiem, kāds man no augšanas norāda – jāmet mieru saimniekošanai?… Bet tā jau nav tikai man tāda gribēšana! Ar 130 latu pensiju, kad lielākā daļa aiziet zālēm, tas ir arī iztikšanas jautājums – kaziņa dod pienu, vistiņas – olas, kuras novērtē arī kaimiņi,” stāsta Veras kundze.

Vairāk lasiet otrdienas, 15. oktobra, laikrakstā ŠEIT!