Lai gan pieņemts, ka tieši septembris – Raiņa dzimšanas dienas mēnesis – ir dzejas laiks, šogad Engurē dzejas draugi un citi interesenti pulcējās oktobra pirmajā dienā ne tikai lai tiktos ar dzeju, bet arī lai atzīmētu Starptautisko veco ļaužu dienu. Jau krietnu brīdi pirms noteiktā sākuma laika  pulcējās pagasta ļaudis, un ne tikai – jo tieši todien pie mums ciemojās senioru apvienība no Carnikavas un pasākumu apmeklēja visai kupls interesentu pulks.

To, kas mūs priecē vai skumdina, to, kas mūs satrauc vai mums ir vienaldzīgs, to visu var ne tikai pateikt, bet arī uzrakstīt dzejā. Un iespēju uzklausīt dzeju mums visiem dāvāja dzejniece un atdzejotāja, divu dzejas krājumu autore Daiga Lapāne un dziesminieks, arī dzejnieks un dziesmu autors Jānis Cirvelis.

”Septembra pustoņos auklēju domas –

dzejas rindās un mīļās balsīs,

lapu atspulgos, ezera acīs un tavās,

septembra pustoņos tu man esi tik tuvu,” tā savu uzstāšanos sāka dzejniece Daiga Lapāne, kuru varētu raksturot kā gaismas un smaidu dzejnieci, jo viņas dzeju caurstrāvo ticība gaismas mūžīgajai klātesamībai cilvēkā.  Dziesminieks un arī dzejnieks Jānis Cirvelis lielāko daļu sava mūža ir nodzīvojis Vācijā, taču pēdējos gados atgriezies Rīgā. Rakstīšanai nopietni pievērsies tikai pēdējā laikā, taču jau ir radījis savu pasauli un atradis tajā tieši sev vien raksturīgo.

Lai arī abiem dzejniekiem ir savs atšķirīgs rokraksts, pāri visam virmoja romantiska pasaules jušana, kurā mūžīgos pretstatos sadzīvoja dzejnieku izlolotā sapņu pasaule un dzīves realitātes smeldze.