Septembra beigās noslēdzās Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta organizētie arheoloģiskie izrakumi Slocenes upes krastā, lejpus Valguma ezeram, kuru iznākums bijis patiesi bagātīgs – vairāk nekā 3000 dažādu atradumu no tālā akmens laikmeta.

Latvijas vēstures institūta pētnieks, arheologs Valdis Bērziņš un arheologs Mārcis Kalniņš šo vietu sauc par unikālu. Lai arī jau iepriekš bijis zināms, ka te noteikti tiks atrastas liecības par akmens laikmetu, daži no atrastajiem keramikas trauku fragmentiem esot ļoti īpaši un citos izrakumos neredzēti. Īpaša šī vieta bijusi arī ar to, ka Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātes pētniece Aija Ceriņa noņēmusi grunts paraugus, lai tajos atrastu augu sēklas – tik smalkas analīzes šai pusē nav veiktas. Līdz ar to pēc šiem izrakumiem būs plašs materiāls par medībām, zveju, kā arī par savvaļas augiem, kādi te auguši.

– Kā jūs zinājāt, ka tieši te jāmeklē?

– Pirmkārt, jau pirms pieciem gadiem, kad pārbaudīti šīs puses meži, kurmju rakumos te tika atrastas akmens laikmeta trauku lauskas. Tad arī radās doma, ka šajā vietā varētu būt divas Slocenes apmetnes. Otrkārt, kaut kur šajā vietā jābūt senajiem jūras krastiem. Domājams, ka Kaņiera ezers kādreiz ir bijis lielāks un ka vienubrīd tepat bijusi jūras lagūna, un šī ir tā vieta, kur Slocenes upe ietecēja šajā lagūnā. Un ar to var izskaidrot, kāpēc šī bija pievilcīga vieta, kur dzīvot – jo te varēja zvejot Slocenē vai Kaņiera ezerā, kas toreiz bija lielāks, vai jūras lagūnā. Šī vieta apliecina, ka klimata ietekmē mainās okeāna līmenis, redzams, kā tas ietekmē Baltijas jūras baseina līmeni. Ir bijuši laiki aizvēsturē, kad Baltijas jūras vietā bijis saldūdens baseins, pilnībā atdalīts no okeāna, pēc tam šai vietā bijusi tā sauktā Litorīnas jūra ar plašu saikni ar okeānu un krietni sāļāku ūdeni nekā mūsdienās, bet vēlāk tās vietā izveidojās Baltijas jūra. Apdzīvotā vieta, ko esam atraduši, attiecas uz Litorīnas jūras posmu, kuras ūdens līmenis bijis par divarpus vai trim metriem augstāks nekā tagad.

Vairāk lasiet laikraksta otrdienas, 15. oktobra, numurā ŠEIT