Stāsts par Kandavas Baznīcas kapsētu aizsākās 25. februārī ar mūsu lasītājas pārdomām publikācijā «Baznīcas kapi – kā vecs cilvēks, ko piederīgie aizmirsuši». Tam pievienojām arī draudzes un pašvaldības varas pārstāvju viedokļus par to, kas, kā un kam būtu darāms, lai Baznīcas kapus beidzot sapostu.

Šoreiz notikumi ieguva citu pavērsienu, proti, tūdaļ pēc publikācijas operatīvi tika noorganizēta tikšanās, kurā draudze vienojās ar pašvaldības kapsētu apsaimniekotāju par veicamajiem darbiem. Un jau nākamajā dienā kapu teritorijā darbus uzsāka SIA «Kalve Kandavā» strādnieki – zāģēja, grāba, nesa un veda lapas, zarus un malkai derīgos kokus rindoja glītās kaudzēs pie kapsētas vaļņa. Par bīstamajiem kokiem atbildību uzņēmās un kapsētu no tiem atbrīvoja paši draudzes ļaudis. Visvairāk laika un darba roku prasīja kapsētas nogāze virzienā uz Talsu ielas pusi, uz Promenādi, kur lapu kārta krājusies gadu gadiem. Intensīvā darbā pagāja trīs dienas, kuru laikā kapsēta piedzīvojusi nopietnas, sen gaidītas pārvērtības.