Svētdien,1. jūnijā Jaunpils novada makšķernieki informēja Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils reģionālo vides pārvaldi (Ventspils RVP) par Ķimšu ūdenskrātuvē bojā gājušām zivīm, portāls «Delfi» uzzināja VVD. Apsekojot ūdenskrātuvi, Ventspils RVP Kontroles daļas resursu kontroles sektora inspektori apstiprināja makšķernieku liecību un paņēma bojā gājušo zivju, kā arī ūdens paraugus.

Šobrīd Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūtā «BIOR» tiek veikta bojā gājušo zivju ekspertīze un VSIA «Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs» testēšanas laboratorija veic ūdens analīzes. Zivju bojāejas cēloņu skaidrošanas procesā Ventspils RVP inspektors pārbaudīja Jaunpils ciema notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, taču būtiskus pārkāpumus attīrīšanas iekārtu darbībā neatklāja.

Pārbaudes tika veiktas arī AS “Jaunpils pienotava”, kura darbībā konstatēti pārkāpumi. Uzņēmums novada notekūdeņus uz Jaunpils ciema notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, un 2014. gada 30. maijā tajā noticis negadījums. Saskaņā ar uzņēmuma pārstāvju sniegtajiem paskaidrojumiem, ap plkst. 7 no rīta, mazgājot krējuma gatavošanas līniju, operators nav aizvēris izplūdes vārstu, pa kuru kanalizācijas sistēmā nonākuši 4000 litri 1,5% nātrija sārma šķīduma, kas arī varēja izraisīt zivju bojāeju.

Bojā gājušo zivju suga ir raudas un to skaits nav liels, norāda VVD. Ventspils RVP ir uzsākusi administratīvā procesa lietu par B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumu neievērošanu AS „Jaunpils pienotava”.2014.gada 2.jūnijā Jaunpils pašvaldības SIA

Kā pastāstīja Jaunpils novada komunālās saimniecības vadītājs Guntis Jubiņš, gan vakar, gan šodien, 3. maijā, ūdenskrātuve apsekota un atkārtota zivju slāpšana nav konstatēta. Tāpat attīrīšanas iekārtu tuvumā papildus ņemti ūdens paraugi un nosūtīti ekspertīzei, tomēr vizuāli ne šajā vietā, ne arī tālāk piesārņojums nav konstatēts – ūdens ir skaidrs un bez specifiskas smakas. Tāpat G. Jubiņš skaidroja, ka bojā gājušās zivis nav atrastas pašu attīrīšanas iekārtu tuvumā, bet gan pārsimts metrus tālāk, kur izveidojusies tāda kā saliņa un seklums, tādēļ, cik tieši tas saistīts ar noplūdi, vēl esot grūti pateikt. Tas, vai konkrētā zivju suga (pārsvarā brekši) gājušo bojā noplūdušās vielas koncentrācijas dēļ, skaidri būs zināms, kad savu atzinumu būs devuši Vides pārvaldes eksperti, kas paņēmuši zivju paraugus. Vaicāts, vai iepriekš šādas situācijas – zivju slāpšana pie attīrīšanas iekārtām – ir bijušas, G. Jubiņš uzsvēra, pēdējo 25 gaudu laikā – nē.