Zirgs, kurš par liellopu izliekas

Pēdējā laikā aprunātākais dzīvnieks ir zirgs un tā gaļa. Tā saucamais zirga gaļas skandāls ir sacēlis vētru tējas krūzē. Citi domā jaunus jociņus par šo tēmu, citi par to visu pasmejas, bet vēl kāds cits baidās par savu veselību un gaļu vairs nepirkšot. Jokos un nopietnībā par zirga gaļu cilvēki ir aizmirsuši par, ko ir šis stāsts.
„Esmu tik izsalcis, ka varētu apēst zirgu!” , „Zirgs aiziet konservos – tur viss skaidrs. A pakavi? Konservu bundžās?” – šie ir tikai daži no jociņiem, kas pēdējā laikā pārņēmuši sabiedrību, liekot aizmirst galveno problēmu – pircēju maldināšana. Viss sākās ar to, ka lielveikalu tīkla «Tesco» tirgotajos liellopu gaļas burgeros bijusi arī zirga gaļa. Nepagāja ilgs laiks līdz ziņās varēja lasīt, ka Zviedrijā, Vācijā un citviet Eiropā liellopu gaļas vietā atrasta zirga gaļa. Februāra beigās saņēmām ziņas, ka arī Latvijā ir notikuši šāda veida krāpšanās. Citus šī ziņa pārsteidza vairāk, citus mazāk. Sliktākais visā šajā ir tas, ka nesakrīt uz produkta rakstītais sastāvs ar reālo produkta sastāvu. Cilvēki ziņas par zirga gaļu uzņem ļoti emocionāli.
Arvien biežāk dzirdu: „Es vairs cīsiņus neēdīšu!”, „Man bail pirkt gaļu!”. Kad jautāju kāpēc tā, atbilde nav pārliecinoša „Jo tur varbūt zirga gaļa.” Kas zina cik ilgi jau mēs tos zirgus ēdam un ar, ko zirgs ir sliktāks vai labāks par citiem zvēriem, kurus mēs ēdam. Ir grūti, saprast, kāpēc ir aizmirsts tas, ka mēs maksājam par kaut ko citu, nevis par to, kas rakstīts uz iepakojuma.
Tagad gribētos dzirdēt nevis vēl jaunu jociņu par zirgiem un zirgu kotletēm, bet gan risinājumu, kā panākt to, lai kaut kas tāds vairs neatkārtos. Ir taču iestādes, kas pārbauda un kontrolē šādas lietas, tad kāpēc kaut kas tāds ir bijis pieļaujams jau no paša sākuma?!