Lai gais­mai vieg­lāks pār­nāk­ša­nas ceļš

Šo­nakt da­bā val­dīs ga­da vis­tum­šā­kais laiks, kad die­nai būs at­vē­lēts vi­sī­sā­kā, bet nak­tij – vis­ga­rā­kā esī­ba. Vēl kra­sāk šo si­tu­āci­ju rak­stu­ro ga­da­lai­kam tik neie­ras­tais drēg­nu­ma, mig­las un pe­lē­cī­bas valgs, ku­ru tā vien gri­bas no­traust no tā jau sa­sprin­gtās ik­die­nas ri­tu­ma. Ta­ču da­bā viss sa­kār­tots tā, kā tam jā­no­tiek.

Ie­dzi­ļi­nā­ties ša­jā tik vien­kār­ša­jā dzī­ves gud­rī­bā mu­di­nā­ja kā­dā iz­stā­des at­klā­ša­nā sa­klau­sī­ta frā­ze par da­bas un mū­su dzī­ves ik­die­nī­bas li­kum­sa­ka­rī­bām. Kā­lab ābo­li, su­lī­gi sār­tie, ape­tī­ti ro­si­no­šie ru­dens ābo­li, sa­kri­tu­ši zem ābe­les, ir tik ļo­ti ne­tī­ri? Rau­go­ties ta­jos, ne­vil­šus ro­dam at­tais­no­ju­mu bie­ža­jām, de­cem­brim tik ne­rak­stu­rī­ga­jām lie­ta­vām, jo ābols ta­ču pats tā­pat vien tīrs ne­kļūs! Lai tas no­tik­tu, ie­jau­cas aug­stāki spē­ki. Viss no­tiek lai­kā, kad tas vis­vai­rāk ne­pie­cie­šams.
Dzi­ļi dvē­se­lē alk­stam āt­rāku gais­mas uz­va­ru pār tum­su. Tā­lab šo­brīd jo kra­sāk iz­jū­tam vēl­mi šo pro­ce­su pa­āt­ri­nāt ar gai­šām do­mām un gai­šiem dar­biem. Kā to pa­nākt – tas pa­liek kat­ra pa­ša zi­ņā! Cits steigs vār­dos pa­sa­cīt klu­su, bet līdz šim ne­pa­teik­tu Pal­dies! Par kā­du dar­bi­ņu, ma­te­ri­ālu vai mo­rā­lu at­bal­stu. Cits tvers pēc pild­spal­vas un sa­vu sa­kā­mo vai pa­tei­cī­bu da­žās rin­di­ņās ie­rak­stīs ap­svei­ku­mu kar­ti­ņā. Tie­ši un per­so­nī­gi.
Ie­prie­ci­nā­sim ar gai­šu uz­ma­nī­bas mir­kli ne ti­kai sa­vus tu­vā­kos, bet arī tos, ku­riem tas vis­vai­rāk ne­pie­cie­šams! Re­dzot, ka bēr­nam no tie­sas ne­vei­cas kā­dā kon­krē­tā mā­cī­bā, ne­pel­sim uz­reiz, bet uz­teik­sim un pa­sla­vē­sim par kā­du ci­tu – kaut arī ne­ci­lu, bet to­mēr sa­sniegu­­mu, kas pa­ša cen­tie­niem vien pa­nākts. Ti­ciet, tas turp­māk pa­lī­dzēs bēr­nam sa­ņem­ties arī ci­tās jo­mās! Jā­ļauj vien pa­šam no­ti­cēt sa­viem spē­kiem.
Pēc da­žām die­nām da­bā gais­ma svi­nēs uz­va­ru. Aiz­mir­sī­sim pa­gāt­ni un slik­tās lie­tas, pie­do­sim pār­i da­rī­tā­jiem un sir­dī sa­gla­bā­sim, ap­tu­rē­sim vien la­bās do­mas un gai­šo ska­tī­ju­mu!